LATVIJAS MOPŠU KLUBA
CILTSDARBA NOLIKUMS
Apstiprināts LATVIJAS MOPŠU KLUBA Valdes sēdē
Rīgā,
Spēkā ar 24.02.2013
Saturs
- Vispārējā daļa.
- Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.
- Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.
- Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.
- Prasības vaislas kucei.
- Prasības vaislas sunim.
- Pārošanas atļauja un pārošana.
- Metiena kontrole.
- Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.
- Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.
- Audzētavas.
- Metiena reģistrācija un maksājumi.
- Pārkāpumi.
- VISPĀRĒJĀ DAĻA
1.1. Latvijas Mopšu klubs (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) sastādīts atbilstoši Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamenta normām.
1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.
1.3. Kluba funkcijās ietilpst ciltsdarba koordinēšana, konsultācijas un kontrole.
1.4. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu tādejādi stingi vēršoties pret vaislas dzīvnieku ekspluatāciju. Nav pieļaujama komerciāla suņu turēšana un vairošana. Klubs vēršas pret komerciāliem vairotājiem, kuri pērk un pārdod suņus ar nolūku gūt peļņu, nerūpējoties par katra individuālā dzīvnieka labturību.
1.5. Kluba mērķis ir veicināt klubā reģistrēto suņu izkopšanu, ciltsdarbā izmantojot funkcionāli veselus dzīvniekus ar nosvērtu psihi un veselīgu iedzimtību, cīnoties pret iedzimtiem defektiem un iedzimtām slimībām.
1.6. Klubs nosaka obligātās veselības pārbaudes ciltsdarbā izmantojamiem dzīvniekiem saskaņā ar LKF prasībām.
1.7. Klubs neiejaucas audzētāju ciltsdarbā un neizvirza prasības, kas nav noteiktas Nolikumā, tādejādi ierobežojot audzētāju radošo brīvību.
1.8. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta pieļaujamas ar LKF Ciltslietu Komisijas akceptu.
1.9. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.
- AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS
2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ieguvusi likumīgā ceļā un var to pierādīt dokumentāli.
2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi.
2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs, vai LR reģistrēta juridiska persona.
2.4. Metienam jābūt dzimušam un apskatītam Latvijas Republikā.
2.5.Klubs veic īpašu uzraudzību pār ciltsdarbu ar nomātām un kopīpašumā esošām kucēm. Audzētājam/audzētavas īpašniekam jāiesniedz klubā rakstisks līgums par kuces nomāšanu vai kopīpašuma lietošanas noteikumiem savlaicīgi pirms pārošanas atļaujas saņemšanas.
2.6. Nododot suni nomā, nomas līgums stājas spēkā ar to brīdi, kad suņa nomnieks, ir reģistrējis līgumu Klubā, ko apliecina Kluba izpildinstitūcijas atbildīgās personas paraksts, Kluba zīmogs un reģistrācijas datums. Minētais līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.
- CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS
3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.
3.2. Kluba Valde izvēl no sava vidus Kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana, kontrole un ciltsdarba speciālistu apmācīšana.
3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.
3.4. Kluba ciltsdarba vadītājam ir jāseko, lai audzētājs/audzētavas īpašnieks ievērotu LKF Ciltsdarba reglamenta un Kluba Ciltsdarba nolikuma prasības.
3.5. Kluba Valde kontrolē ciltsdarba vadītāja darbu.
3.6. Gadījumā, kad ciltsdarba vadītājs objektīvu iemeslu dēļ nevar izpildīt savas pienākumus, viņa prombūtnē to dara Kluba vadītājs.
- PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI
4.1. Par vaislas dzīvnieku uzskatāms suns vai kuce, kuri uz pārošanas brīdi atbilst LKF Ciltsdarba reglamenta un Кluba Ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām par eksterjera vērtējumu un veselības pārbaudēm.
4.2. Ciltsdarbā var izmantot tikai funkcionāli veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar nosvērtu psihi un veselīgu iedzimtību, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Audzētājs/audzētavas īpašnieks kuces pārošanai var izmantot Latvijā dzīvojošu suni, kura īpašnieks vai nomnieks ir LKF kluba biedrs. Kuces, kas ierakstīts LKF Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.
4.3. Pie ciltsdarba tiek pielaisti suņi/kuces, kuri ir apzīmēti un reģistrēti Lauksaimniecības datu bāzē atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
4.4. Ciltsdarbā netiek izmantoti dzīvnieki ar iedzimtiem defektiem: uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, vilka rīkle, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, suņiem kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c., iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.
4.5. Vaislas sunim un kucei jāsaņem eksterjera novērtējums kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē Klubs, saskaņojot ar LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju.
4.6. Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikācija), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.
4.7. Audzētājam jānodrošina kuces un tās pēcnācēju atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi. Pirms kuces pārošanas kluba komisija ir tiesīga pārbaudīt apstākļu piemērotību vesela metiena izaudzēšanai. Klubam ir tiesības veikt pārbaudi pie audzētāja/audzētavas īpašnieka viņa dzīves vietā, lai novērtētu pieaugušos suņu un kucēnu labturību. Par veikto pārbaudi tiek sastādīts akts ar abu pušu parakstiem.
4.8. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, Klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai. Klubs ir tiesīgs izvēlēties veterināro speciālistu, pie kura pārbaude veicama, un vajadzības gadījumā būt klāt pie pārbaudes veikšanas.
4.9. Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt ar Starptautiskās kinoloģiskās federācijas (FCI) atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.
4.10. Vaislas kuces īpašniekam, kas atsavina kucēnus, ir jābūt apmācītam suņu labturības jomā un jāsaņem apmācību apliecinošs dokuments, izņemot personas, kam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā.
5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI
5.1. Vaislā izmantojamas kuces vecumā no 15 mēnešiem līdz 8 gadiem.
5.2. Vaislas kucei:
5.2.1. jāsaņem eksterjera novērtējums “ļoti labi” vai „teicami” kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākai par 2 gadiem – divi novērtējumi, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē. Vismaz vienam novertējumam jabūt saņemtam kluba speciālizētajā izstādē.
5.2.2. reģistrā ierakstītās kuces ir izmantojamas vaislā ar sekojošiem nosacījumiem:
5.2.2.1. kuce, kuras vecākiem nav trīspakāpju LKF atzītās ciltsgrāmatās ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LKF Reģistrā, izmantojama ciltsdarbā, ja tā ir saņēmusi pie 2 ekspertiem LKF sistēmā rīkotās izstādēs 2 eksterjera vērtējumus „teicami” un 1 kvalitātes sertifikātu CQ. Vismaz vienam novertējumam jabūt saņemtam kluba speciālizētajā izstādē. Tās partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem;
5.2.2.2. kuce, kas
ierakstīta Reģistrā atbilstoši LKF
Ciltsdarba reglamenta p.
8.15.a) nosacījumiem (ciltsraksti ir
reģistrēti FCI neatzītās ciltsgrāmatās vai izcelsmi apliecinošu dokumentu nav),
ir izmantojama vaislā izņēmuma gadījumos ar Kluba Valdes, LKF Ciltslietu
komisijas, kopā ar Ekspertu kolēģiju, un LKF Prezidija piekrišanu. Kucei ir
jāsaņem LKF sistēmā rīkotās izstādēs pie 3 dažādiem ekspertiem 3 eksterjera
vērtējumi „teicami” un 2 kvalitātes sertifikāti CQ. Vismaz vienam novertējumam
jabūt saņemtam kluba speciālizētajā izstādē. Tās partnerim ir jābūt ar pilniem
atzītiem ciltsrakstiem;
5.2.3. jāveic medicīniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām pie LKF atzītiem veterinārārstiem, saņemot norīkojumu LKF birojā. Vaislā nav izmantojamas kuces, kurām ir iedzimtas acu slimības atbilstoši LKF apstiprinātam sarakstam;
5.2.4. jāveic ceļa kaula izmeklējums (patellas luksācija) pie LKF atzītiem veterinārārstiem, saņemot norīkojumu LKF birojā. Ciltsdarbā tiek izmantota kuce ar pārbaudes rezultātiem 0, 1.
5.3. Vaislas kucei atļauts tikai viens metiens gadā, bet ne ātrāk kā pēc 10 mēnešiem no iepriekšējā metiena dzimšanas.
6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM
6.1. Ciltsdarbā izmantojami suņi, kas sasnieguši 12 (divpadsmit) mēnešu vecumu, bez
vecuma ierobežojuma .
6.1.1. Suni, kas ierakstīts LKF Reģistrā, vaislā neizmanto.
6.2. Vaislas sunim:
6.2.1. jāsaņem eksterjera novērtējums „teicami” kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē. Vismaz vienam novertējumam jabūt saņemtam kluba speciālizētajā izstādē.
6.2.2. jāveic medicīniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām pie LKF atzītiem veterinārārstiem, saņemot norīkojumu LKF birojā. Vaislā nav izmantojams suns, kuram ir iedzimtas acu slimības atbilstoši LKF apstiprinātam sarakstam;
6.2.3. jāveic ceļa kaula izmeklējums (patellas luksācija) pie LKF atzītiem veterinārārstiem, saņemot norīkojumu LKF birojā. Ciltsdarbā tiek izmantots suns ar pārbaudes rezultātiem 0, 1.
- PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA
7.1. Pārošanas atļauja.
7.1.1. Pārošanas atļaujas audzētājs/audzētavas īpašnieks saņem personīgi Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga 1 mēnesi.
7.1.2. Pārošanas atļaujas saņemšanai audzētājam jāuzrāda:
· kuces un suņa ciltsraksti (kopijas);
· kuces un suņa eksterjera novērtējumi, atbilstoši p. 5.2, 6.2 prasībām (kopijas);
· kuces un suņa iedzimto acu slimību medicīniskā pārbaude (kopijas);
· kuces un suņa ceļa kaula (patellas) izmeklējuma rezultāti (kopijas);
· Lauksaimniecības datu bāzes izdruka, ka suns un kuce ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem;
· dokuments (kopija), kas apliecina, ka vaislas kuces īpašnieks ir apmacīts suņu labturības jomā.
7.1.3. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas apmaksas nosacījumus atrunā pirms pārošanas. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.
7.1.4. Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, kuces īpašnieks pēc pārošanas 2 nedēļu laikā nodod klubā. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartiņu iesniedz LKF Ciltsgrāmatā.
7.2. Pārošana.
7.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai konsultējoties ar Kluba ciltsdarba vadītāju. Gadījumā, ja ciltsdarba vadītājs uzskata, ka audzētāja izvēlētais vaislinieks nav piemērots kuces pārošanai, bet audzētājs uzstāj uz savu izvēli, viņam jāparaksta apliecinājums par to, ka ir brīdināts par iespējamiem nevēlamiem pārojuma rezultātiem.
7.2.2. Izmantojot kuces pārošanai citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt reģistrētam LKF atzītā ciltsgrāmatā.
7.2.3. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāmotivē sava izvēle un jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja, kura vienlaicīgi ar metiena kartiņu jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.
7.2.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst pārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, tad kucēni tiek reģistrēti un ciltsraksti izsniegti tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja kuce sapārojusies ar citas šķirnes/bezšķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti netiek izsniegti. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk kā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti pamatojoties uz testa rezultātiem.
7.2.5. Gadījumā, kad ir notikusi suņu neplānota sapārošanās, audzētājam/audzētavas īpašniekam jāveic paaugstināta ciltsrakstu apmaksa atbilstoši LKF Padomes lēmumam. Gadījumā, kad ir neplānoti sapārojušies dzīvnieki, kuriem vienam vai abiem nav izpildīta kāda no LKF ciltsdarba reglamenta vai Kluba ciltsdarba nolikuma prasībām, maksa par ciltsrakstiem dubultojas atbilstoši Padomes lēmumam.
- METIENA KONTROLE
8.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā, audzētavas īpašniekam 10 dienu laikā. Paziņojums jānosūta rakstiski ar elektroniskā pasta (inalagucka@inbox.lv) starpniecību vai telefoniski ar SMS pa tālruni 29985489. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.
8.2. Klubs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju. Audzētājam savlaicīgi jāsazinās ar Klubu un jāsaskaņo metiena apskates diena un laiks.
8.3. Metiena apskate ir būtisks elements kontrolētai šķirnes suņu audzēšanai klubā un LKF.
8.4. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs/audzētavas īpašnieks vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu Komisija
8.5. Metiena apskate notiek 2 reizes. Pirmo reizi 5 dienu laikā pēc dzimšanas, otro reizi no 8 nedēļu vecuma pēc kucēnu identifikācijas veikšanas ar mikročipu. Nepieciešamības gadījumā klubam ir tiesības veikt papildus apskates. Visus izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati - tālruņa sakariem un transportu diviem metiena kontroles komisijas locekļiem, sedz audzētājs/audzētavas īpašnieks.
8.6. Metiena apskates komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs/audzētavas īapšnieks. Apskates aktu komisija pēc pēdējās apskates iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam vai Kluba vadītājam.
8.7. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura novērtē kucēnu fizisko stāvokli, atbilstību šķirnei apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Gadījumos, kad rodas aizdomas par ģenētiskiem defektiem vai citām neatbilstībām, kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Metiena apskates komisijā nevar būt kucēnu tēva īpašnieks vai persona, kuras īpašumā vai kopīpašumā ar audzētāju ir kucēnu māte vai citi suņi.
8.8. Metienā tiek atstāti veseli un standartam atbilstoši kucēni.
8.9. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, kas nav savienojami ar pilnvērtīgu dzīvi, tad tie ir humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, ir humāni eitanazējami.
8.10. Gadījumā, ja metiena apskatē kādam no kucēniem tiek konstatētas veselības novirzes vai attīstības traucējumi, kas varētu būt pārejoši, tādi kā: skaidri nenosakāms sakodiens vai pilnībā nenolaidušies sēklinieki, tad komisijai ir tiesības veikt atkārtotu kucēnu apskati līdz 4 mēnešu vecumam. Ja audzētājs/audzētavas īpašnieks atsakās no atkārtotas apskates, attiecīgajiem kucēniem ciltsraksti tiek noformēti kā vaislas brāķim.
8.11. Gadījumā, ja metiena apskates komisijai ir šaubas par kucēnu izcelsmes atbilstību dokumentos norādītajiem vecākiem, komisija par to informē Kluba Valdi. Kluba Valdei ir tiesības apturēt kucēnu atsavināšanas līgumu izsniegšanu un rosināt jautājumu par paternitātes testa veikšanu.
8.12. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens jauktenis, tad kucēni tiek reģistrēti tikai pamatojoties uz DNS testiem, jaukteņi netiek reģistrēti.
8.13. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam/audzētavas īpašniekam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Klubam jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
8.14. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 10 (desmit) nedēļas veci un ir pagājusi 1 nedēļa pēc veiktās vakcinācijas.
8.14.1. pēc 3 mēnešu vecuma 1 nedēļu pēc vakcinācijas, kas ietver imunizāciju pret trakumsērgu.
8.14.2. kucēna svars ir nemazāks par 1 800g.
8.15. Atsavinot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam/audzētavas īpašniekam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā. Kucēni – vaislas brāķis, kuriem ir defekti, kas ir savienojami ar dzīves kvalitāti (nepareizs sakodiens, lūzums astē, nestandarta krāsa u.c.), saņem ciltsrakstus ar spiedogu „ Nav izmantojams ciltsdarbā”.
8.16. Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam/audzētavas īpašniekam ir jāslēdz kucēna atsavināšanas līgums, kas turpmāk kalpo par pamatu ciltsrakstu izsniegšanai. Atsavināšanas līgumam jābūt abpusēji parakstītam.
8.17. Pēc katra kucēna nodošanas jaunajam īpašniekam, audzētājam 1 nedēļas laikā jāpaziņo Klubam jaunā īpašnieka adrese.
9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
9.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.
9.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētu metienu.
9.3. Audzētajam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
9.4. Visiem metiena kucēniem jāveic identifikācija ievadot mikročipu pirms pirmās vakcinācijas un metiena apskates 8 nedēļu vecumā.
9.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.
9.6. Gadījumā, ja kucēnu atsavināšana aizkavējas, audzētajam/audzētavas īpašniekam ir jāturpina kucēnu vakcinācija atbilstoši vakcinācijas shēmai.
9.7. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
9.8. Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.
10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS
10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās.
10.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam – LKF kluba biedram uzradīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauju.
10.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
10.4. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
10.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.
10.6. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.
11. AUDZĒTAVAS
11.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.
11.2. Audzētavas īpašniekam ir pienākums:
11.2.1. Pildīt LKF Ciltsdarba Reglamenta, un Kluba ciltsdarba nolikuma prasības.
11.2.2. Savā darbībā vadīties pēc LKF Nolikuma par audzētavām.
11.2.3. Ar savu darbību veicināt šķirnes attīstību, neizmantojot ciltsdarbā suņus ar iedzimtiem defektiem un slimībām.
11.2.4. Nodrošināt savā īpašumā esošajiem dzīvniekiem to fizioloģiskām un zoopsiholoģiskām vajadzībām atbilstošus apstākļus. Nepieļaut darbības, kas sagādātu tiem sāpes un ciešanas.
11.2.5. Regulāri izdarīt ierakstus LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati sākot ar 8 nedēļu vecumu.
11.2.6. Nodrošināt metiena apskates komisijai iespēju veikt metiena apskati ar 8 nedēļu vecumu pēc kucēnu identifikācijas veikšanas un vakcinācijas.
11.2.7. Metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus nodot metiena apskates komisijai.
11.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām.
11.4. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai labturības prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.
12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI
12.1. Audzētājam/audzētavas īpašniekam jāapmaksā metiena reģistrācija tā pēdējās apskates laikā. Pēc apmaksas veikšanas tiek izsniegti kucēnu atsavināšanas līgumi.
12.2. Audzētājam/audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar spiedogu "Nav izmantojams ciltsdarbā".
12.3. Kucēniem, kuru vecākiem nav veiktas nepieciešamās veselības pārbaudes, izsniedz ciltsrakstus ar spiedogu „Nav izmantojams ciltsdarbā”. Ja kucēnam veic veselības pārbaudi un tā apliecina, ka kucēns ir vesels, tam izsniedz ciltsrakstus bez attiecīgā spiedoga.
13. PĀRKĀPUMI
13.1. Par Nolikuma prasību pārkāpumiem var tikt sodīts ciltsdarba vadītājs, ciltsdarba speciālists, Kluba biedrs.
13.2. Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Klubs var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.
13.3. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas:
- nav savlaicīgi izņēmis pārošanas atļauju;
- kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;
- nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;
- apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;
- savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;
- pārdevis kucēnus pirms pēdējas apskates 8 nedēļu vecumā;
- nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecuma;
- nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
- ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu;
- pārkāpis kādu citu Nolikuma prasību.
13.4. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas:
- sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;
- sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteikta parauga pārošanas atļauju;
- pārkāpis kādu citu Nolikuma prasību.
13.5. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas:
- nav izpildījis LKF Nolikuma par audzētavām prasības;
- nav veicis Kluba noteiktos maksājumus;
- pārdevis kucēnus pirms apskates 8 nedēļu vecumā;
- nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecumā;
- nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
- ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu;
- pārkāpis kādu citu Nolikuma prasību.